MONTREALA 2010.15.11

Saulite GAIŠI UN PRIEKA PILNI VALSTS SVĒTKI MONTREALĀ

Latvieši Montrealā Latvijas valsts svētkus svinēja 13. novembrī, saulainā un siltā rudens dienā, Latviešu centrā. Svētku sarīkojumu rīkoja Montrealas Latviešu organizāciju padome (MLOP).

Svinības ievadīja franču izcelsmes gleznotāja Žuliena Gotjē (Julien Gauthier) gleznu skate, ko atklāja LR Goda konsuls R. Klaiše. Par autoru pastāstīja Andrejs Vītols. Mākslinieks iemīļojis Latviju un latviešus. Mācās un saprot latviešu valodu. Savās gleznās viņš tvēris Latvijas tematiku – Vanšu tiltu, Melngaiļu namu, Centrāltirgu, Siguldu, Liepāju, protams savā stilā. Tā kā viņš strādā ar kanadiešu olimpiešiem, it sevišķi peldēšanā, bija vairākas šim sportam veltītas gleznas. Mākslinieks brīvi tikās ar viesiem un labprāt ar tiem sarunājās.

Julien Gauthier


Ingrida Mieme

Svētku aktu vadīja Jānis Mateus un tas bija pulcinājis gandrīz simtu apmeklētāju, kuŗu vidū bija arī otavieši, un tas ilga 2 stundas. Svētku runu teica ņujorkiete Ingrīda Mieme, kas dzīvo itin tuvu Montrealai, Arondiaku kalnos. Kā jau čakla latviešu jaunatnes audzinātāja (daudzus gadus veiksmīgi vadījusi bērnu vasaras nometni Katskiļos un pēc tam jauniešu nometnes Latvijā) viņas tematikas pamatā bija aicinājums jauniešus iesaistīt mūsu sabiedriskajā dzīvē, pamazām, ar sapratni un uzklausīšanu, bet ne ar norīkošanu grūti veicamos darbos. Jaunajiem cilvēkiem jāiejūtas latviskajā vidē un jāizvēlas, kā viņi tajā darbosies. Viņa arī pasvītroja atziņu, kuŗu savā trešajā latviešu biedrību konferencē Rīgas Latviesu biedrībā bija pasvītrojuši rīkotāji, proti, ka ir tikai vieni latvieši, vienalga, kur tie dzīvo. Turklāt latvieši šobrīd dzīvojot 98 dažadās pasaules valstīs! Un katram latvietim esot jāstrādājot savai valstij un jākalpojot savai tautai, kā to darījuši tik daudzi pirms mums. Lai to panāktu viņa pat vadījusi nometni pensionāriem! Un tā esot izdevusies. Klausītājiem viņas teiktais patika. Teiktais radīja saprotamu gaisotni un apliecināja runatājas degsmi savu dzīves mērķu sasniegšanā.

Pulcējušos, kuŗu vidū bija arī 3 Trīs zvaigžņu ordeņa nēsātāji – bruņinieki Dr. Inž. Andris Palejs, prāv. emer. M. Ķirsons, kas vadīja vienu no īsākiem svētbrīžiem līdzšinējo svētku aktu vēsturē (ar Bībeles panta un J. Mazuša izteikas citējumiem, mūzikālā ansambļa dziesmu un Lūgšanas korāli ) un kavalieris M. Štauvers. Svētku viesus uzrunāja LR vēstnieks Kanadā Marģers Krams un Goda konsuls Kvebekā R. Klaiše, kā arī svinīgā akta vadītājs. A. Vītols paziņoja PBLA Kultūras fonda atzinības saņēmēju vārdus, ka arī pieminēja, ka PBLA balvu saņēmusi persona, kas izveidojusi 3x3 nometnes, kuŗu, protams, vairums tūdaļ arī uzzīmēja savos prātos. Šogad ļoti pietrūka kaimiņtautu pārstāvju apsveikumi. Šī saite taču ir simboliska un nepieciešama. Kā to uzturēt, būs jauns uzdevums nākamo gada svētku rīkotājiem.



Meistarīgs, plašs, vispusīgs un skaists bija Tērvetes trubadoru mūzikālais sniegums, kas apceļoja Latviju un iegriezās dažādos tās nostūŗos un apstājās Rīgā ar varenu Rīgas daudzināšanu. Atjautīgajā A. Vītola salikumā un veiksmīgā vadītāja M. Pinsonē rokās ansamblis ( Dace Veinberga, Eriks Jerumanis, Lauma Cenne, Andrejs Vītols, Aleksandrs Spurmanis, Jānis Mateus, M. Pinseno (Pinsonneault) un Kristīne Gūtmane) spēlēja dažādus mūzikālus instrumentus, dziedāja un deklamēja ar izjūtu un profesionālu prasmi. Sniegums deva pārdzīvojumu, kas vēl arvien glabajās atmiņa, bet būtu bijis labi, ja programmā būtu bijuši atzīmēti dažādo darbu autori un ceļojuma kārtība. Tad varētu atcerēties, ka tur bija lībiešu dziesmas par pelīti variants, ka Latgalē ir „Aizezera balti meži” un jūrmalā lec saulīte, bāreņu sargātāja.
Trubaduri
Un pārējos sniegumus, kas bez tās tik ātri izplēn aizmirstībā. Ansamblis, tik tiešām, izaudzis par nozīmīgu realitātes kultūras veidotāju un pašapziņas cēlēju. Un tā dalībnieki ir vidējās paaudzes pārstāvji, par kuŗiem dažkārt sūrojamies, ka mēs „jau tos jaunos” nekur neredzam. Nu viņi bija mūsu vidū! Vareni, droši, skanīgi... Pēc šāda snieguma viniem vajadzētu pavērties ceļam uz citām mazajām Latvijām.

Pulcējušos ar video lentas palīdzību sveicināja arī Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers, staigājot gar Daugavmalu pie ietekas Rīgas jūŗas līcī. Šī raidījuma beigās visi pievienojās Latvijas himnas dziedāšanai. Tas bija vairāk ka izjusts mirklis. Kamēr zāle tika sagatavota svētku vakariņām, Kamīna zālē notika svētku atzīmēšana ar vīna glāzes pacelšanu un dažādu siera gabaliņu nogaršošanu.

Vakariņas „13 krēsli Intas stilā” bija gatavojusi saimniece Inta Hūns ar duci palīgiem. Maltītē ‘brauksim pie omammas’ ēdām kāpostu salātus ar valriekstiem, kotletes tā kā nekad, sēnes mērcē, kartupeļu biezputru ar sīpoliņiem un skābu gurķi, sarkani krāsotas firziķu šķēles ar saldējumu un dzērām kafiju, tēju, vīnu un uzkodām dažādas saldās maizītes. Sekoja saviesīgs vakars, kuŗā atkal spēlēja Tervetes trubadori. Daudzi svētku viesi pildīja Jāņa Tērauda zāles vidu deju solī. Un tā tas turpinājās labu laiku. Pavisam kopā vairums Latvijas dienas svinētāju še pavadīja vairāk kā 6 stundas! Un ar tajās mantoto būs jāiztiek nākamos 12 mēnešus. Paldies rīkotājiem par vienrējo gaisotni un devumu.

M. Štauvers
foto: M. Rudzīte